ESAO pamati
Transfertcenas ir cenas un citi nosacījumi, kas tiek piemēroti darījumos starp uzņēmumiem, kuri atrodas kopīgā īpašumā vai kontrolē, piemēram, cena, ko meitas sabiedrība maksā mātes sabiedrībai par precēm, pakalpojumiem, finansējumu vai nemateriālo aktīvu izmantošanu. Tā kā puses nav neatkarīgas, šīs cenas neveido tirgus spēki, tāpēc nodokļu administrācijas pieprasa, lai tās atbilstu nosacījumiem, par kuriem vienotos nesaistītas personas. Pretējā gadījumā peļņu varētu pārvirzīt starp valstīm tikai nodokļu apsvērumu dēļ.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines, Ch. I; likums "Par nodokļiem un nodevām" (NuN) 1. p. ("transfertcena")
Nesaistītu pušu darījuma princips nozīmē, ka darījuma nosacījumi starp saistītām personām (cena, apmaksas termiņi, risku sadale u. c.) nedrīkst atšķirties no tiem, par kādiem salīdzināmos apstākļos vienotos neatkarīgas personas. Ja atšķirības pastāv, nodokļu administrācija var koriģēt apliekamo rezultātu tā, it kā būtu piemēroti tirgus nosacījumi. Šis ir starptautisks standarts, kas noteikts ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 9. pantā un ir iestrādāts Latvijas UIN likumā.
Tiesiskais pamats OECD Model Tax Convention Art. 9; UIN likuma 4. p. 2. d. 2. pk. e) apakšpunkts
ESAO Transfertcenu vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām (aktuālā konsolidētā redakcija: 2022. g.) skaidro, kā piemērot nesaistītu pušu darījuma principu: metodes izvēli, salīdzināmības analīzi, dokumentāciju (globālā un vietējā dokumentācija, CbC pārskats), nemateriālos aktīvus, grupas iekšējos pakalpojumus, finanšu darījumus un uzņēmējdarbības pārstrukturēšanu. Latvija ir ESAO dalībvalsts, un tās normatīvie akti atsaucas uz Vadlīnijām kā interpretācijas avotu. Praksē gan VID, gan tiesas uz tām balstās jautājumos, ko Latvijas tiesību akti neregulē.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines (2022); MK noteikumi Nr. 677 (14.11.2017.)
Gan ESAO, gan Latvijas normatīvie akti atzīst piecas metodes: salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi, tālākpārdošanas cenu metodi, izmaksu pieskaitīšanas metodi, darījumu tīrās peļņas metodi un peļņas sadalīšanas metodi. Nodokļu maksātājam jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem piemērotākā metode, ņemot vērā pušu funkcionālo profilu, ticamu salīdzināmo datu pieejamību un darījuma būtību. Latvijas noteikumi paredz, ka izvēle dokumentācijā ir jāpamato; praksē visbiežāk tiek piemērota darījumu tīrās peļņas metode.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines, Ch. II; MK noteikumi Nr. 677, 3. nodaļa
Salīdzināmības analīze salīdzina kontrolēto darījumu ar darījumiem starp neatkarīgām personām, lai noteiktu tirgus cenu vai peļņas rādītāju. Tajā vērtē piecus salīdzināmības faktorus: preču vai pakalpojumu īpašības, katras puses veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un uzņemtos riskus (funkcionālā analīze), līguma nosacījumus, ekonomiskos apstākļus un uzņēmējdarbības stratēģijas. Funkcionālā analīze ir visa procesa mugurkauls: tā parāda, kurš uzņēmums rada vērtību un uzņemas riskus, tāpēc arī to, kuram pienākas lielāka vai mazāka atlīdzība un kura puse ir jātestē.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines, Ch. I un III; MK noteikumi Nr. 802, 3.2. pk.
BEPS 13. rīcības plāns ieviesa standartizētu trīs līmeņu struktūru: (1) globālā dokumentācija (Master File), grupas līmeņa pārskats par uzņēmējdarbību, vērtības virzītājiem, nemateriālajiem aktīviem, finansēšanu un transfertcenu politiku; (2) vietējā dokumentācija (Local File), detalizēta informācija par vietējo uzņēmumu un tā būtiskajiem kontrolētajiem darījumiem, ieskaitot ekonomisko analīzi; (3) pārskats par katru valsti (CbC), ikgadējs ieņēmumu, peļņas, nodokļu un darbības sadalījums pa valstīm grupām ar konsolidētajiem ieņēmumiem no 750 milj. EUR. Latvija ir ieviesusi visus trīs līmeņus: globālo un vietējo transfertcenu dokumentāciju regulē NuN likuma 15.2 pants un MK noteikumi Nr. 802, bet CbC pārskatu regulē MK noteikumi Nr. 397.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines, Ch. V; NuN 15.2 p.; MK noteikumi Nr. 802 un Nr. 397
Latvijas prasības
Jā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums nosaka, ka darījumi starp saistītām personām jāveic par tirgus vērtību. Ja Latvijas uzņēmums pārdod saistītai personai zem tirgus vērtības vai pērk virs tās, starpība tiek iekļauta UIN bāzē kā nosacīti sadalīta peļņa. Tirgus vērtības noteikšanas metodes ir noteiktas MK noteikumos Nr. 677, kas atbilst piecām ESAO metodēm un interpretācijai atsaucas uz ESAO Vadlīnijām.
Tiesiskais pamats UIN likuma 4. p. 2. d. 2. pk. e) apakšp.; MK noteikumi Nr. 677
Definīcija ir ietverta NuN likuma 1. pantā un ir plaša. Uzņēmumi ir saistīti, ja viens tieši vai netieši tur vairāk nekā 50 % otra pamatkapitāla vai balsstiesību, vai ja vairāk nekā 50 % abu uzņēmumu pieder vienai un tai pašai personai, ieskaitot tās radiniekus līdz trešajai pakāpei, laulāto un svaiņus līdz otrajai pakāpei, vai vienai un tai pašai personu grupai (ne vairāk kā desmit personas). Noteiktos gadījumos pietiek arī ar 20-50 % līdzdalību (piemēram, ja iesaistīts ārvalstu uzņēmums vai ja tai pievienojas izšķiroša ietekme). Uzņēmumi ir saistīti arī tad, ja vienas un tās pašas personas ieņem valdes locekļu vairākumu vai citādi var kontrolēt lēmumus. Fiziska persona ir saistīta ar uzņēmumu, ja tā kopā ar radiniekiem tur vairāk nekā 50 %. Pilnībā valstij vai pašvaldībai piederošas sabiedrības definīcijā nav ietvertas.
Tiesiskais pamats NuN likuma 1. p. 18. pk. ("saistītas personas")
Daļēji. UIN likuma prasība par tirgus vērtību attiecas uz visiem darījumiem ar saistītām personām, ieskaitot darījumus starp diviem Latvijas uzņēmumiem, un to summas jānorāda UIN deklarācijā. Tomēr dokumentācijas pienākums (un no 2026. gada arī kontrolēto darījumu pārskats) attiecas tikai uz "kontrolētajiem darījumiem" likuma šaurākajā nozīmē: darījumiem ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, ar saistītu fizisku personu, ar personu zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, starp uzņēmumu un tā pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī ar saistītu Latvijas uzņēmumu tikai tad, ja darījums ir daļa no darījumu ķēdes, kurā piedalās kāds no iepriekš minētajiem partneriem. Tādējādi darījumam vienīgi starp diviem Latvijas grupas uzņēmumiem cena jānosaka tirgus līmenī, bet formāla vietējā dokumentācija nav jāgatavo, lai gan VID var pieprasīt pamatot cenas noteikšanu, un VID metodiskajā materiālā norādīts, ka nodokļu maksātājs, nesagatavojot pamatojošu informāciju, pats uzņemas risku par UIN saistību pareizu izpildi.
Tiesiskais pamats UIN likuma 4. p.; NuN 15.2 p. 2. d.; VID metodiskais materiāls "Transfertcenu dokumentācija" (akt. 01.01.2026.)
Regulējumu veido: (a) likums "Par nodokļiem un nodevām", 1. pants (saistīto personu un transfertcenas definīcijas), 15.2 pants (dokumentācijas un kontrolēto darījumu pārskata pienākums, sliekšņi, termiņi un soda naudas) un 16.1 pants (iepriekšēja vienošanās); (b) UIN likums, 4. pants, kas darījumu ar saistītām personām vērtības starpību iekļauj nodokļa bāzē; (c) MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 par UIN likuma normu piemērošanu: transfertcenu metodes, salīdzināmība un tirgus cenu intervāls; (d) MK 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 802: globālās, vietējās un vienkāršotās dokumentācijas saturs un iepriekšējas vienošanās procedūra; (e) MK 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 397 par pārskatu par katru valsti. VID ir izdevis arī metodisko materiālu par dokumentāciju (aktuālā redakcija: 2024. g. decembris) un vadlīnijas par soda naudas aprēķinu (2023. g.).
Tiesiskais pamats NuN 1., 15.2, 16.1 p.; UIN likuma 4. p.; MK noteikumi Nr. 677, 802, 397
Jā. Finanšu gada pēdējā mēneša UIN deklarācijā nodokļu maksātājs 6.5.1. rindā norāda darījumu kopsummu ar saistītiem nerezidentiem, bet 6.5.2. rindā, ar saistītiem Latvijas rezidentiem (bez PVN). Aizdevumiem norādāmā vērtība ietver gan gadā saņemto vai izsniegto pamatsummu, gan atzītos procentus. Starpība starp darījuma faktisko vērtību un tirgus vērtību, t. i., transfertcenu korekcija, tiek ierakstīta 6.5. rindā un veido nodokļa bāzes daļu kā nosacīti sadalīta peļņa. Šīs rindas ir būtisks VID riska novērtēšanas datu avots, tāpēc tām jāsaskan ar dokumentāciju un no 2026. gada arī ar kontrolēto darījumu pārskatu.
Tiesiskais pamats UIN deklarācijas 6.5., 6.5.1., 6.5.2. rinda; MK noteikumi Nr. 677; VID metodiskais materiāls par UIN deklarācijas aizpildīšanu
Dokumentācija
NuN likuma 15.2 panta grozījumi, kas ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra un piemērojami pārskata gadiem, kuri sākas 2025. gadā, aizstāja iepriekšējo trīs līmeņu sistēmu. Tagad: (1) ja kontrolēto darījumu summa gadā pārsniedz 250 000 EUR, nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jāsagatavo vietējā dokumentācija un tajā pašā termiņā jāiesniedz VID kontrolēto darījumu pārskats; (2) ja kontrolēto darījumu summa pārsniedz 20 milj. EUR, 12 mēnešu laikā papildus jāsagatavo globālā dokumentācija; (3) ne vietējā, ne globālā dokumentācija vairs nav iesniedzama automātiski. Tā jāiesniedz tikai pēc VID pieprasījuma 30 dienu laikā (90 dienu laikā, ja dokumentācija attiecas uz ķēdes darījumiem ar saistītu Latvijas uzņēmumu). Vēl divi punkti no VID metodiskā materiāla: darījumi ar personām zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijās jādokumentē neatkarīgi no sliekšņiem, un nodokļu maksātājs zem 250 000 EUR, kas pamatojošu informāciju neuztur, uzņemas risku, ka nevarēs aizstāvēt savu UIN pozīciju. Iepriekšējā prasība automātiski katru gadu iesniegt vietējo dokumentāciju, ja darījumi pārsniedz 5 milj. EUR, un globālās dokumentācijas kritēriji (15 milj. EUR darījumi vai 50 milj. EUR konsolidētais apgrozījums) vairs nav spēkā. Par gadiem līdz 2025. gadam joprojām piemērojami vecie sliekšņi.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. (red. no 01.01.2026.); NuN pārejas noteikumu 249. pk.; VID informācija par 15.2 panta grozījumiem
Kontrolēto darījumu pārskats ir jauna strukturētu datu forma, ko iesniedz elektroniski VID EDS. Tas jāiesniedz katram UIN maksātājam, kura kontrolēto darījumu summa pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, 12 mēnešu laikā pēc gada beigām. Par 2025. kalendāro gadu termiņš ir 2026. gada 31. decembris. Par katru kontrolēto darījumu kategoriju pārskatā norāda darījuma veidu un virzienu, kopsummu, darījuma partneri un tā valsti, piemēroto transfertcenu metodi, testējamo pusi, salīdzināmo datu avotu un iegūto tirgus rādītāju vai cenu. Tas aizstāj pilnas vietējās dokumentācijas automātisko iesniegšanu un ļauj VID veikt daļēji automatizētu risku analīzi, pirms tiek uzsākti kontroles pasākumi. Ja konstatētas kļūdas, var iesniegt precizētu pārskatu.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. 9.1 un 13. d.; ifinanses.lv, PwC, KPMG skaidrojumi par 2026. g. grozījumiem
Slieksni piemēro visu nodokļu maksātāja kontrolēto darījumu kopējai vērtībai pārskata gadā ar visiem saistītajiem partneriem kopā, ne par katru partneri un ne par katru līgumu atsevišķi. Tiek ieskaitīti gan ieņēmumu, gan izdevumu darījumi (preču pārdošana un iegāde, saņemtie un sniegtie pakalpojumi, autoratlīdzības u. c.). Aizdevumiem vērtība ir gadā saņemtā vai izsniegtā pamatsumma plus tajā gadā atzītie procenti; gadā bez jauna aizdevuma ieskaita tikai atzītos procentus. Kredītlīnijām un grupas kontiem ar daudzām kustībām VID metodiskais materiāls pieļauj alternatīvu formulu: atlikums perioda sākumā + gadā saņemtā summa − gadā atmaksātā summa + atzītie procenti (izsniegtai kredītlīnijai, spoguļvariants ar debitoru atlikumu). VID arī uzsver, ka aizdevumiem vērtē ne tikai procentu likmi, bet arī aizdotās summas apmēru. Summas ņem bez PVN. Ieskaita tikai tos darījumus, kas ir kontrolēti darījumi. Darījums ar saistītu Latvijas uzņēmumu ārpus darījumu ķēdes netiek ieskaitīts, savukārt darījums ar nesaistītu personu zemu nodokļu jurisdikcijā tiek ieskaitīts.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p.; VID metodiskais materiāls "Transfertcenu dokumentācija" (akt. 01.01.2026.); mindlink.lv par kontrolēto darījumu summas aprēķinu
Jā. Pat ja nodokļu maksātājs pārsniedz 250 000 EUR dokumentācijas slieksni, darījums (vai līdzīgu darījumu kategorija), kura kopējā vērtība pārskata gadā nepārsniedz 90 000 EUR, vietējā dokumentācijā nav jāanalizē un kontrolēto darījumu pārskatā nav jānorāda. Līdz 2024. gadam šis limits bija 20 000 EUR, un ar grozījumiem, kas piemērojami no 2025. pārskata gada, tas paaugstināts līdz 90 000 EUR. Izslēgtie darījumi tomēr jāveic par tirgus vērtību un jānorāda UIN deklarācijā.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. 11. d. (būtiska darījuma slieksnis 90 000 EUR)
MK noteikumu Nr. 802 3. punkts paredz trīs blokus. (1) Informācija par nodokļu maksātāju un grupu: organizatoriskā un juridiskā struktūra, vadības pakļautības līnijas, uzņēmējdarbības un stratēģijas apraksts, pārstrukturēšana vai nemateriālo aktīvu nodošana, galvenie konkurenti. (2) Par katru būtisko kontrolēto darījumu: apraksts un konteksts, summas pa partneriem un valstīm, līgumu kopijas, funkcionālā un salīdzināmības analīze, metodes un testējamās puses izvēle un pamatojums, būtiskie pieņēmumi, salīdzināmo datu atlase (datubāzes, atlases kritēriji, pieņemtie un noraidītie uzņēmumi), salīdzināmības korekcijas, tirgus intervāla aprēķins un secinājums par atbilstību tirgus nosacījumiem, kā arī iepriekšēju vienošanos vai ārvalstu uzziņu kopijas. (3) Finanšu informācija: gada pārskats, tabulas, kas analīzē izmantotos segmentētos datus sasaista ar gada pārskatu, un salīdzināmo datu avoti. Kopš 2025. gada 1. maija vietējo dokumentāciju var sagatavot latviešu vai angļu valodā; VID var pieprasīt tulkojumu latviešu valodā.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 802, 3. pk.; OECD TP Guidelines, Ch. V, Annex II
Globālā dokumentācija apraksta visu daudznacionālo grupu: juridisko un īpašumtiesību struktūru, galvenos darbības virzienus un piegādes ķēdes pieciem lielākajiem produktiem vai pakalpojumiem, būtiskos pakalpojumu līgumus, galvenos tirgus, grupas nemateriālo aktīvu stratēģiju un īpašumtiesības, grupas iekšējo finansēšanu, konsolidēto gada pārskatu un esošās iepriekšējās vienošanās un uzziņas. Tās mērķis ir ļaut VID ieraudzīt Latvijas uzņēmumu grupas vērtības ķēdes kontekstā. Vietējā dokumentācija turpretī attiecas uz konkrēto uzņēmumu: tā dokumentē Latvijas sabiedrības kontrolētos darījumus, katram piemēroto metodi un salīdzināmo datu pierādījumus. Latvijā globālā dokumentācija ir nepieciešama tikai tad, ja kontrolēto darījumu summa pārsniedz 20 milj. EUR; ārvalstīs sagatavota grupas dokumentācija ir pieņemama latviešu vai angļu valodā, pēc VID pieprasījuma nodrošinot tulkojumu latviešu valodā.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 802, 2. pk.; NuN 15.2 p.
Vietējā dokumentācija ir jāpārskata katru gadu, taču pilnīga pārstrāde ne vienmēr ir nepieciešama. Saskaņā ar 15.2 pantu (redakcijā, kas piemērojama no 2025. pārskata gada) dokumentāciju, ieskaitot salīdzināmo uzņēmumu atlasi, var atjaunot tikai reizi trijos gados, ja uzņēmējdarbības modelis, funkcionālais profils un metodoloģija nav būtiski mainījušies. Divos starpgados jāaktualizē pieņemto salīdzināmo uzņēmumu finanšu dati un katru gadu jāatjauno un pret intervālu jāpārbauda testējamās puses rezultāti. Jebkuras būtiskas izmaiņas (pārstrukturēšana, jauns darījuma veids, cits darījuma partneris) prasa pilnu atjaunināšanu agrāk.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. (dokumentācijas atjaunošana reizi trijos gados)
Latvija piemēro ESAO slieksni: CbC pārskats ir jāiesniedz daudznacionālām grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi iepriekšējā finanšu gadā bija vismaz 750 milj. EUR. Ja galvenā mātes sabiedrība ir Latvijas rezidents, tā iesniedz pārskatu VID 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Ārvalstu grupas Latvijas meitas sabiedrībai parasti nav jāiesniedz pārskats vietēji, jo tas tiek automātiski apmainīts saskaņā ar ES direktīvu un ESAO nolīgumiem, taču tai līdz pārskata gada beigām jāpaziņo VID, kurš grupas uzņēmums un kurā valstī pārskatu iesniedz. Sekundāra vietēja iesniegšana var būt nepieciešama, ja mātes sabiedrības valsts ar Latviju pārskatus neapmaina.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 397 (04.07.2017.); Padomes direktīva (ES) 2016/881 (DAC4)
Kopš 2025. gada 1. maija valodas prasības ir atvieglotas. Gan vietējo, gan globālo dokumentāciju var sagatavot latviešu vai angļu valodā, un pēc VID pieprasījuma var iesniegt angļu valodas versiju. Ja VID ir nepieciešama versija latviešu valodā, tas var pieprasīt tulkojumu, kas nodokļu maksātājam jāiesniedz 30 dienu laikā no pieprasījuma. Līdz šim datumam vietējai dokumentācijai bija jābūt latviešu valodā (VID 2023. gada soda naudas vadlīnijās vietējā dokumentācija svešvalodā joprojām minēta kā būtisks pārkāpums. Šis kritērijs attiecībā uz vietējo dokumentāciju vairs nav aktuāls). Kontrolēto darījumu pārskatu aizpilda pašā EDS strukturētajā formā. Vietējo un globālo dokumentāciju iesniedz elektroniski EDS nestrukturētā veidā, taču tekstam jābūt meklējamam; pieļaujamie formāti: ODT, ODS, DOCX, XLSX, PDF, JPG/JPEG, TIF/TIFF, PNG, EDOC un ASICE, vienā iesniegumā līdz 50 datnēm, katra līdz 50 MB. Kontrolēto darījumu pārskatu iesniedz EDS sadaļā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa dokumenti". No 2026. gada EDS iesniegtiem dokumentiem ir juridisks spēks arī bez atsevišķa paraksta. Grupām, kas dokumentē angļu valodā, resursu plānošanā tomēr jāņem vērā iespējamais 30 dienu tulkojuma pieprasījums.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. (red. no 01.05.2025.): dokumentācijas valoda un tulkojums 30 dienu laikā; NuN 15.2 p. 13. un 13.1 d.; VID metodiskais materiāls (akt. 01.01.2026.)
KDP aizpildīšana
Katru darījumu ar katru grupas uzņēmumu norāda kā atsevišķu darījumu ar atsevišķu darījumu partneri. Būtiski ir precīzi nodalīt katru darījumu, nodrošinot, ka ar katru grupas uzņēmumu ir tirgus cenai atbilstoša transfertcena, tāpēc kopējo neto rezultātu nevar norādīt kā vienu ierakstu.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kontrolēto darījumu norādīšana kontrolēto darījumu pārskatā"
B pārņem visas A tiesības un saistības, un A beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa, tāpēc B savā kontrolēto darījumu pārskatā iekļauj visus A 2025. gadā veiktos darījumus ar saistītām ārvalstu personām. Ja abu uzņēmumu darījumi pēc ekonomiskās būtības un veiktajām funkcijām ir identiski, vienā virzienā un ar vienu un to pašu darījumu partneri, pārskata aizpildīšanas vajadzībām tos drīkst apvienot.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kontrolēto darījumu norādīšana kontrolēto darījumu pārskatā"
Nē. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.2 panta trešo daļu pārskats nav jāiesniedz par darījumiem ar saistītu personu rezidentu, kas notiek vienā piegādes ķēdē, ja vien rezidents nav šā likuma 1. panta 18. punktā minētā fiziskā persona.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kontrolēto darījumu norādīšana kontrolēto darījumu pārskatā"
12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Ja pārskata gads ir no 2025. gada 1. maija līdz 2026. gada 30. aprīlim, pārskats jāiesniedz līdz 2027. gada 30. aprīlim. Grozījumi piemērojami kontrolētiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendāra gada laikā (likuma pārejas noteikumu 249. punkts).
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kontrolēto darījumu pārskata iesniegšana un būtiskums"
Var izvēlēties vienu no divām iespējām: "0" kā vērtības punktu vai "no 0 līdz 0" kā vērtības intervālu. Jauktu darījumu gadījumā intervālu norāda par to daļu, kuras cenas veidošanā ir peļņas elements, vienlaikus vietējā dokumentācijā skaidri norādot, ka trešo pušu izmaksas no uzcenojuma bāzes ir izslēgtas.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Trešo pušu izmaksu pārdales darījumi"
Lauks "Salīdzināmo datu avots" ir aizpildāms obligāti, tāpēc no klasifikatora izvēlas "Ārējie salīdzināmie dati".
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Trešo pušu izmaksu pārdales darījumi"
Nē. Darījuma veidu izvēlas pēc darījuma ekonomiskās būtības, tāpēc pakalpojums, kurā vienlaikus tiek pārdalītas trešo pušu izmaksas bez uzcenojuma un iekļautas iekšējās izmaksas ar uzcenojumu, paliek viens darījuma veids.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Trešo pušu izmaksu pārdales darījumi"
Jā, ja darījuma partneris ir viens. Viena veida kontrolētos darījumus ar vienādu funkcionālo profilu, vienu metodi, peļņas noteikšanas indikatoru un peļņas rādītāju ir pieļaujams apvienot un norādīt kā vienu darījumu, pat ja katra pakalpojuma veida izmaksu bāze aprēķināta pēc atšķirīgiem izmaksu attiecināšanas kritērijiem. Darījumus ar vairākiem partneriem vienā ierakstā apvienot nedrīkst.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Darījumu grupēšana"
Jā. Ja pakalpojumi ar vienu darījumu partneri vienā virzienā ir pamatoti apkopoti vienā pakalpojumu veidā, laukā "Tirgus cenas (vērtības) intervāls" ir pieļaujams norādīt apvienoto intervālu.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Darījumu grupēšana"
Ieteicams norādīt aritmētisko vidējo rādītāju, un izvēlēto pieeju apraksta vietējā dokumentācijā.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Grupēšana ir pieļaujama tiktāl, ciktāl pārskatā sniegtā informācija korekti atspoguļo darījumu ekonomisko būtību un piemēroto transfertcenu metodoloģiju. Ja atsevišķām produktu kategorijām tiek piemērotas atšķirīgas metodes, peļņas indikatori vai intervāli, piemēram, atšķirīga riska profila dēļ, šādas kategorijas norāda atsevišķos darījumu veidos.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Laukā "Piemērotais tirgus cenas (vērtības) rādītājs" ieteicams norādīt aritmētisko vidējo rādītāju, bet laukā "Tirgus cenas (vērtības) intervāls" var norādīt visas attiecīgās darījumu grupas minimālo un maksimālo tirgus cenu, tas ir, kopējo intervālu. Izvēlēto pieeju apraksta vietējā dokumentācijā.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Laukā "Tirgus cenas (vērtības) intervāls" var norādīt kopējo piemēroto procentu likmju intervālu, tas ir, bāzes likmi plus pievienoto likmi, kur bāzes likmi nosaka uz sākuma datumu. Ja aizdevumi ar vienu partneri vienā virzienā ir apkopoti vienā darījuma veidā un to likmju intervāli atšķiras, laukā "Piemērotais tirgus cenas (vērtības) rādītājs" ieteicams norādīt aritmētisko vidējo procentu likmi.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Drīkst, ievērojot, ka darījumi veikti ar vienu darījumu partneri un valūta konvertēta euro darījuma datumā.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Vērtības, kas ievadītas ar vairāk nekā diviem decimālskaitļiem, tiek matemātiski noapaļotas līdz diviem. Ja tehniskais formāts neļauj pilnā apjomā atspoguļot darījuma faktisko cenu, ieteicams to norādīt, piemēram, tūkstošos euro, laukā "Izvēlētais tirgus cenas (vērtības) indikators" izvēloties "Cits" un manuāli aizpildāmajā laukā norādot, piemēram, "Valūtas kurss tūkstošos euro".
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Finanšu darījumi"
Ja cena noteikta, izmantojot iegādātā uzņēmuma iekšējos datus kopā ar neatkarīga vērtētāja izmantotiem ārējiem datiem, atbilstošs datu avots ir ārējie dati, tas ir, salīdzināmu darījumu dati vai salīdzināmu uzņēmumu finanšu dati. Ja metodes tiek kombinētas, pārskatā norāda pamata metodi, un, ja cenas pamatošanā dominē salīdzināmu darījumu dati, tā ir salīdzināmo nekontrolēto cenu metode. Indikators ir kapitāldaļu vērtība (Equity Value) euro, ko norāda vai nu kā "Cena naudas vienība", vai kā "Cits" ar ierakstu "Kapitāldaļu vērtība (Equity Value)".
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kapitāldaļu darījumi"
Salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi. Diskontētās naudas plūsmas (DCF) tehnika pati par sevi nav atsevišķa tirgus vērtības noteikšanas metode, bet ekonomiskās analīzes tehnika kādas metodes ietvaros: ja tieši salīdzināms darījums nav pieejams, ar to prognozē tirgus cenu. Indikators ir kapitāldaļu vērtība (Equity Value) euro ekvivalentā, un salīdzināmo datu avotā izvēlas "Ārējie salīdzināmie dati" vai "Iekšējie salīdzināmie dati", turklāt DCF gadījumā ieteicami ārējie.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kapitāldaļu darījumi"
Kopsummai. Ja darījumiem ar vienu un to pašu saistīto personu ir viena ekonomiskā būtība, vērtē, vai visu transporta pakalpojumu kopējā vērtība vienā virzienā ar konkrēto partneri attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 90 000 EUR. Ja kopējā vērtība ar katru saistīto personu ir lielāka par 90 000 EUR un nepārsniedz 250 000 EUR, bet ar visām kopā pārsniedz 250 000 EUR, pārskatu sagatavo un iesniedz.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kravu ekspedīcijas pakalpojumi"
Katram virzienam atsevišķi. Pārskatā norāda gan pakalpojumu sniegšanu, gan pakalpojumu saņemšanu, katru ar savu veidu, virzienu, kopsummu un darījuma partneri, un atšķirīgus darījuma virzienus kopā nesummē.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kravu ekspedīcijas pakalpojumi"
Jā. Kategoriju nosaka darījumu ekonomiskā būtība, puses funkcionālais profils, darījuma virziens un cenu noteikšanas metode, nevis katra atsevišķā pārvadājuma pazīmes. Ja visi darījumi ir viena veida pakalpojums vienā virzienā ar vienu partneri un tajos izmantota viena un tā pati metode, indikators un intervāls, tos apvieno vienā darījumu kategorijā.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kravu ekspedīcijas pakalpojumi"
Ka ir identificēti visi kontrolētie darījumi, kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ka pārskatā ietvertā informācija atbilst grāmatvedības uzskaites datiem, ka pārskatā norādītā informācija ir savstarpēji saskaņota un saskan ar vietējo dokumentāciju, ka darījuma veids, virziens, vērtība, metode un pārējie dati atbilst darījuma ekonomiskajai būtībai, ka ir ievērots iesniegšanas termiņš un ka nav izlaista normatīvajos aktos noteiktā informācija. Ja tehnisku ierobežojumu dēļ būtību pilnībā atspoguļot nav iespējams, sīku aprakstu sniedz vietējā dokumentācijā.
Tiesiskais pamats VID vadlīnijas KDP aizpildīšanai (17.09.2026.), sadaļa "Kam jāpievērš uzmanība"
Kontroles risks
Vispārējais nodokļu revīzijas noilguma termiņš Latvijā ir trīs gadi no likumā noteiktā maksāšanas termiņa, taču transfertcenu jautājumos, t. i., darījumu starp saistītām personām korekcijām, NuN likums paredz garāku, piecu gadu, termiņu. Tādējādi VID var uzsākt revīziju un koriģēt UIN bāzi par pieciem iepriekšējiem pārskata gadiem. Dokumentāciju, salīdzināmo datu atlases materiālus un grupas iekšējos līgumus jāglabā vismaz tik ilgi; praksē grupas tos glabā visu periodu, kurā var pārskatīt attiecīgo UIN deklarāciju.
Tiesiskais pamats NuN 23. p. 1. d. (noilgums transfertcenu jomā: pieci gadi)
VID izmanto uz risku balstītu atlasi, kuru arvien vairāk balsta UIN deklarācijas 6.5.1. un 6.5.2. rindu dati un no 2026. gada arī kontrolēto darījumu pārskats. Tipiski riska signāli: ilgstoši zaudējumi vai peļņas rādītāji krietni zem nozares intervāla uzņēmumā ar apjomīgiem darījumiem ar saistītām personām; lielas vadības pakalpojumu, autoratlīdzību vai procentu maksas uz ārvalstīm; bezprocentu vai neparasti cenoti aizdevumi, ieskaitot dalībnieku aizdevumus; darījumi ar personām zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijās; pārstrukturēšana, kas funkcijas, aktīvus vai riskus pārvieto ārpus Latvijas; neatbilstība starp deklarētajām darījumu summām un dokumentāciju; pārskata vai dokumentācijas neiesniegšana termiņā. Lielas daudznacionālas grupas pēc noklusējuma tiek klasificētas kā augstāka riska.
Tiesiskais pamats VID riska analīzes prakse; NuN 15.2 p.; OECD Handbook on TP Risk Assessment
Piemēro divus līmeņus. Pirmkārt, soda nauda par dokumentāciju saskaņā ar NuN 15.2 pantu: par vietējās, globālās dokumentācijas vai kontrolēto darījumu pārskata neiesniegšanu termiņā vai būtiski nepilnīgas dokumentācijas iesniegšanu VID var uzlikt soda naudu līdz 1 % no attiecīgo kontrolēto darījumu summas, bet ne vairāk kā 100 000 EUR. VID metodiskajā materiālā skaidrots, ka pārkāpums ir "būtisks", ja trūkst tik daudz normatīvi paredzēto dokumentācijas daļu, ka nav iespējams pārliecināties par darījuma cenas atbilstību tirgus vērtībai. VID 2023. gada vadlīnijas pārkāpumus gradē: būtiski pārkāpumi (nav vietējās dokumentācijas, nokavēts termiņš, trūkst kritisku sastāvdaļu, piemēram, funkcionālās analīzes vai salīdzināmo datu atlases): sākumpunkts 0,75 % un diapazons 0,5-1 %; mazāk būtiski pārkāpumi (globālās dokumentācijas nepilnības): 0,1-0,5 %; maznozīmīgi trūkumi: līdz 0,05 % ar 15 000 EUR maksimumu; likmi koriģē mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Otrkārt, ja revīzijā tiek veikta transfertcenu korekcija, papildus UIN tiek aprēķināta nokavējuma nauda (0,05 % dienā) un soda nauda parasti 20-30 % no nesamaksātā nodokļa saskaņā ar NuN 32. pantu.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p. 14. d.; NuN 29. un 32. p.; VID vadlīnijas par soda naudas piemērošanu transfertcenu dokumentācijas pārkāpumos (11.09.2023.)
Efektīvākie pasākumi: sagatavot vietējo dokumentāciju savlaicīgi un uzturēt to saskanīgu ar UIN deklarāciju un kontrolēto darījumu pārskatu; vismaz reizi trijos gados veikt jaunu salīdzināmo datu atlasi un katru gadu aktualizēt finanšu datus; nodrošināt, ka grupas iekšējie līgumi pastāv, ir parakstīti pirms darījuma un atspoguļo faktisko rīcību; gada laikā sekot testējamās puses peļņas rādītājam un veikt gada beigu korekcijas pirms pārskata slēgšanas, nevis gaidīt pārbaudi; dokumentēt no grupas pakalpojumiem gūto labumu; dalībnieku un grupas iekšējos aizdevumus cenot, balstoties uz kredītreitingu, nevis atstāt bezprocentu; lieliem vai neparastiem darījumiem apsvērt iepriekšēju vienošanos ar VID. Pati spēja atbildēt uz VID informācijas pieprasījumu 30 dienu laikā jau ir būtisks riska mazinātājs.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines; NuN 15.2 un 16.1 p.; VID prakse
Maksājumi un darījumi ar personām, kas atrodas MK noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām iekļautajās jurisdikcijās, tiek uzskatīti par kontrolētiem darījumiem pat tad, ja partneris nav saistīts. VID metodiskais materiāls iet vēl tālāk: par šādiem darījumiem vietējā (un attiecīgā gadījumā globālā) dokumentācija jāsagatavo un pēc pieprasījuma jāiesniedz neatkarīgi no 250 000 EUR sliekšņa, un tie jāiekļauj kontrolēto darījumu pārskatā. Saraksts seko ES sarakstam par jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un tiek periodiski atjaunināts; Krievija tajā iekļauta no 2023. gada 1. jūlija, kas daudzas iepriekš neregulētas tirdzniecības plūsmas ievietoja dokumentācijas režīmā. Papildus UIN likums lielākajai daļai maksājumu uz šādām jurisdikcijām piemēro ieturējuma nodokli (parasti 20 %), ja VID nav piešķīris atbrīvojumu, un izdevumi var tikt apstrīdēti kā ekonomiski nepamatoti.
Tiesiskais pamats NuN 15.2 p.; MK noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām; UIN likuma 5. p.
Padziļināti jautājumi
Iepriekšēja vienošanās ir rakstiska vienošanās starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, ar kuru jau iepriekš nosaka transfertcenu metodi un būtiskos pieņēmumus konkrētiem darījumiem, lai VID neapstrīdētu cenas, kas noteiktas saskaņā ar to. Latvija piedāvā vienpusējas vienošanās saskaņā ar NuN 16.1 pantu un MK noteikumiem Nr. 802; divpusējas vienošanās iespējamas savstarpējās saskaņošanas procedūrā nodokļu konvenciju ietvaros. Pieteikumu var iesniegt par darījumiem ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, kuru gada vērtība pārsniedz 1,43 milj. EUR. Maksa ir 7114 EUR (20 %, iesniedzot pieteikumu, un 80 %, kad VID pieņem lēmumu uzsākt procedūru), vienošanās var aptvert līdz pieciem gadiem un, neierasti, var tikt noslēgta arī par iepriekšējiem gadiem. Ja gada laikā vienošanās nav panākta, VID procedūru var izbeigt. Pieteikumus izskata VID transfertcenu struktūrvienība, un praksē tas aizņem vairākus mēnešus.
Tiesiskais pamats NuN 16.1 p.; MK noteikumi Nr. 802, 5. līdz 20. pk.
MAP ir konvencijās paredzēts mehānisms, kurā divu valstu kompetentās iestādes vienojas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, piemēram, ja VID palielina Latvijas uzņēmuma peļņu, bet ārvalstu nodokļu administrācija atbilstošu samazinājumu nepiešķir. Latvijas nodokļu maksātājs var pieprasīt MAP saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju (ESAO paraugkonvencijas 25. pants), ES Arbitrāžas konvenciju vai ES Nodokļu strīdu izšķiršanas direktīvu, kas ieviesta Latvijas tiesību aktos un paredz saistošu arbitrāžu, ja iestādes nevienojas divu gadu laikā. Pieprasījumu iesniedz VID (vai Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei) parasti trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par korekciju. MAP neaptur pienākumu samaksāt Latvijā aprēķināto nodokli, tāpēc nodokļu maksātāji parasti samaksā un pēc vienošanās pieprasa atmaksu.
Tiesiskais pamats Nodokļu konvenciju 25. p.; Konvencija 90/436/EEK; Padomes direktīva (ES) 2017/1852; NuN VII nodaļa
Latvijā nav noteiktu "drošo" peļņas līmeņu aizdevumiem, izplatīšanai vai ražošanai. Katram darījumam jābūt pamatotam ar tirgus vērtības analīzi. Pastāv divi vienkāršojumi. (1) Zemas pievienotās vērtības grupas iekšējie pakalpojumi (rutīnas atbalsta pakalpojumi, piemēram, grāmatvedība, personāla vadība, IT atbalsts, juridiskie un administratīvie pakalpojumi, kas nav grupas pamatdarbība) var tikt cenoti kā izmaksas plus 5 % uzcenojums bez salīdzināmo datu pētījuma, izmantojot saprātīgu sadales atslēgu; tad nepieciešama tikai MK noteikumu Nr. 802 4. punktā paredzētā vienkāršotā dokumentācija, ja šādi pakalpojumi nepārsniedz 5 % no saņēmēja apgrozījuma. (2) Administratīvie vienkāršojumi: 90 000 EUR būtiskuma limits darījumu kategorijai, trīs gadu salīdzināmo datu atlases cikls un vietējās dokumentācijas iesniegšana tikai pēc VID pieprasījuma.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 677 (zemas pievienotās vērtības pakalpojumi); MK noteikumi Nr. 802, 4. pk.; NuN 15.2 p.
Ja salīdzināmo datu pētījumā iegūti vairāki salīdzināmi rezultāti, Latvijas noteikumi (MK noteikumi Nr. 677) seko ESAO pieejai izmantot statistisku intervālu: rezultāti starp pirmo un trešo kvartili, starpkvartiļu intervāls, tiek uzskatīti par tirgus vērtību atspoguļojošiem, un jebkurš testējamās puses rezultāts šajā intervālā tiek pieņemts. Ja testējamās puses rādītājs atrodas ārpus intervāla, VID apliekamo rezultātu koriģē līdz intervāla mediānai, ne tikai līdz tuvākajai robežai. Tāpēc daudzas Latvijas grupas cenu politikā tēmē uz mediānu un veic gada beigu korekciju, ja faktiskais rādītājs iziet ārpus intervāla.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 677 (tirgus cenu intervāls); OECD TP Guidelines 3.55-3.62
Finansēšana ir Latvijā visbiežāk pārbaudītais darījumu veids. Aizdevums no saistīta ārvalstu uzņēmuma vai no saistītas fiziskas personas (piemēram, dalībnieka) ir kontrolēts darījums; tā vērtība sliekšņa aprēķinam ir gadā saņemtā vai izsniegtā pamatsumma plus atzītie procenti. Latvijas uzņēmuma bezprocentu aizdevums saistītai personai tiek vērtēts kā transfertcenu jautājums. VID pieskaita tirgus procentus un starpību apliek kā nosacīti sadalītu peļņu. Latvijas uzņēmuma no dalībnieka saņemts bezprocentu aizdevums pats par sevi nesamazina Latvijas peļņu, taču tas tomēr jānorāda UIN deklarācijā un, pārsniedzot sliekšņus, jādokumentē un jāiekļauj pārskatā. Saistītām personām faktiski samaksātajiem procentiem papildus piemēro UIN likuma 10. panta procentu ierobežojumus (pašu kapitāla attiecība un 3 milj. EUR / 30 % EBITDA), bet aizdevumi dalībniekiem var tikt pārkvalificēti par nosacītām dividendēm saskaņā ar 11. pantu.
Tiesiskais pamats UIN likuma 4., 10. un 11. p.; VID metodiskais materiāls "Transfertcenu dokumentācija" (aizdevumu vērtība)
Latvijas normatīvie akti nesatur atsevišķus noteikumus par nemateriālajiem aktīviem un balstās uz ESAO Vadlīniju VI nodaļu. Galvenais jēdziens ir DEMPE: atdeve no nemateriālā aktīva pienākas tiem uzņēmumiem, kuri veic un kontrolē attīstības, uzlabošanas, uzturēšanas, aizsardzības un izmantošanas funkcijas un uzņemas saistītos riskus, ne tikai juridiskajam īpašniekam. Praksē VID rūpīgi vērtē autoratlīdzības, ko Latvijas uzņēmumi maksā ārvalstu IĪ īpašniekiem (vai pastāv reāla vērtība, vai likme ir salīdzināta ar tirgus datiem, vai Latvijas uzņēmums pats lokāli neattīsta vai neuzlabo IĪ), un apstrīd maksājumus uzņēmumiem bez pietiekamas saimnieciskās substances. Un pretēji: Latvijas uzņēmumam, kas grupas labā izstrādā programmatūru vai zīmolus, par šo DEMPE ieguldījumu pienākas atlīdzība, ne tikai rutīnas izmaksu pieskaitīšanas atdeve.
Tiesiskais pamats OECD TP Guidelines, Ch. VI; MK noteikumi Nr. 677 (atsauce uz ESAO Vadlīnijām)
Kopš 2018. gada Latvija uzņēmumu peļņu apliek tikai tās sadales brīdī. Transfertcenu korekcija (summa, par kādu Latvijas uzņēmuma ieņēmumi ir samazināti vai izdevumi palielināti salīdzinājumā ar tirgus vērtību) tiek pieskaitīta nodokļa bāzei kā nosacīti sadalīta peļņa finanšu gada pēdējā mēneša deklarācijā. Bāzi dala ar koeficientu 0,8 un apliek ar 20 % likmi, kas atbilst faktiskam 25 % slogam uz pašu korekciju; piemēram, 100 000 EUR korekcija rada 25 000 EUR UIN. Nodoklis jāmaksā, lai gan dividendes faktiski nav izmaksātas, tāpēc nepareizu cenu piemērošanu nevar izmantot nodokļa bezgalīgai atlikšanai. Nodokļu maksātājs korekciju var veikt brīvprātīgi savā deklarācijā; ja to revīzijā veic VID, tiek pieskaitīta nokavējuma nauda un soda nauda.
Tiesiskais pamats UIN likuma 4. p. 2. d. 2. pk. e) apakšp., 3. p. (likme 20 %, koeficients 0,8); UIN deklarācijas 6.5. rinda
Jā. Latvijas praksē tiek pieņemts, ka nodokļu maksātājs, kura faktiskais peļņas rādītājs iziet ārpus tirgus intervāla, to var koriģēt pirms gada pārskata slēgšanas, izrakstot saistītajai personai kredītrēķinu vai debetrēķinu (īsta cenas korekcija, izvērtējot PVN un muitas sekas) vai, ja tas nav iespējams, brīvprātīgi palielinot UIN bāzi deklarācijas 6.5. rindā. VID dod priekšroku korekcijām, kas paredzētas grupas iekšējā līgumā un konsekventi piemērotas abās valstīs; korekcija uz leju, kas samazina Latvijas peļņu, tiek vērtēta kritiskāk nekā korekcija uz augšu, un tai jābūt pamatotai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka sākotnējā cena bija virs tirgus līmeņa. Brīvprātīga korekcija pirms pārbaudes ļauj izvairīties no soda naudas, bet ne no pašas UIN.
Tiesiskais pamats UIN likuma 4. p.; MK noteikumi Nr. 677; OECD TP Guidelines 4.38-4.39
VID nenosaka konkrētu datubāzi, bet sagaida, ka salīdzināmo datu atlase ir atkārtojama un dokumentēta: izmantotā datubāze, atlases datums, katrs kvantitatīvais un kvalitatīvais atlases solis secīgi ar fiksētu datumu (ekrānuzņēmumi vai lejupielādēti izraksti), pieņemto un noraidīto uzņēmumu saraksts ar pamatojumu, kā arī norāde, vai salīdzināmības korekcijas veiktas testējamai pusei, salīdzināmajiem vai abiem. Tirgus vērtības pamatojumam izmantojama informācija, kas bija pieejama pārskata gada ietvaros; ja korekciju veic vēlākā gadā, izmanto korekcijas brīdī pieejamos datus. Praksē darījumu tīrās peļņas metodes atlasēm izmanto komerciālas Eiropas datubāzes (piemēram, Orbis/TP Catalyst, Amadeus), ko vietējiem salīdzināmajiem uzņēmumiem papildina Lursoft un gada pārskatu reģistra dati, bet finanšu un licences darījumiem izmanto aizdevumu un autoratlīdzību datubāzes. Arī pašam VID ir piekļuve tām pašām komerciālajām datubāzēm, un tas var atlasi atkārtot. Priekšroka dodama reģionāliem (Baltijas vai Centrālās un Austrumeiropas) salīdzināmajiem datiem; Eiropas mēroga kopas tiek pieņemtas, ja reģionālā izlase ir pārāk maza, vēlams ar tirgus atšķirību skaidrojumu.
Tiesiskais pamats MK noteikumi Nr. 802, 3.2. un 3.3. pk.; VID metodiskais materiāls "Transfertcenu dokumentācija"
Tikai daļēji, un šī atšķirība ir būtiska. Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā pati ir UIN maksātājs, tāpēc VID metodiskajā materiālā tā minēta kā dokumentācijas sagatavotājs: ja pārstāvniecība veic darījumus ar saistītām ārvalstu juridiskām personām, saistītām fiziskām personām vai personām zemu nodokļu jurisdikcijās virs 250 000 EUR sliekšņa, tai tāpat kā jebkuram Latvijas uzņēmumam jāsagatavo vietējā dokumentācija un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats. Tomēr VID nostāja ir, ka transfertcenu dokumentācijas režīms aptver darījumus starp atsevišķām juridiskām personām. Galvenā uzņēmuma un tā filiāles savstarpējās attiecības (izmaksu sadale, nosacīti procenti vai maksas) nav "kontrolēti darījumi" 15.2 panta izpratnē, jo abas puses ir viena juridiskā persona, tāpēc tās nedz ieskaita slieksnī, nedz dokumentē. Pārstāvniecībai attiecināmās peļņas apmēru nosaka UIN likums un piemērojamās nodokļu konvencijas 7. pants, kas joprojām prasa ieņēmumu un izdevumu attiecināšanu pēc tirgus principiem, tāpēc galvenā uzņēmuma izmaksu pārnesums uz filiāli jāpamato ar sadales atslēgu un labuma pierādījumiem, lai gan vietējā dokumentācija par to nav jāgatavo.
Tiesiskais pamats VID metodiskais materiāls "Transfertcenu dokumentācija" (akt. 01.01.2026.): dokumentācijas sagatavotājs; NuN 15.2 p. 2. d.; UIN likuma 4. p.; nodokļu konvenciju 7. p.
Saīsinājumi: NuN, likums "Par nodokļiem un nodevām" · UIN, uzņēmumu ienākuma nodoklis · VID, Valsts ieņēmumu dienests · MK, Ministru kabinets · EDS, elektroniskās deklarēšanas sistēma · ESAO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
